Godātie salaspilieši,

mani kolēģi deputāti,

mūsu Goda salaspilieši, kas ar savu klātbūtni pagodinājuši šīs dienas pasākumu,

un godātie visi klātesošie!

Mūsu valstī šajās dienās notiks daudz dažādi svētku pasākumi -  svētkus atzīmēs ar oficiāliem valsts sarīkojumiem, parādi un prezidenta runu, Latvijas gadadienu godinās ģimenēs ar īpašu kopā sanākšanas mirki pie pusdienām, arī katrs no mums sevī pārdomās šo svētku nozīmi sev un iesaistīsies kopējā atcerē par Latvijas valsts rašanos.

Šodien tomēr vēlos izcelt valsts svētku atzīmēšanas nozīmi nevis ģimenē, nevis oficiālo pasākumu līmenī, bet gan svētku nozīmi vienā no Latvijas vairāk kā simts novadiem – Salaspilī.

Latviešu valodā vārds „novads”, manuprāt, apzīmē tikai noteiktu teritorijas vienību, fizisku lielumu. Savukārt, piemēram, vācu valodā, runājot par pašvaldību, lieto vārdu „Gemeinde”, kas tiešā tulkojumā nozīmē „draudze”, t.i., cilvēki, kuri ir kopā, personu apvienība ar kopējām interesēm. Tik tiešam, ne jau teritorija ir novads. Novads, pirmām kārtām, ir kopā dzīvojoši cilvēki - katrs ar savām problēmām, savām domām, savu redzējumu.

Ekonomisko grūtību laikā pamatoti ir pieaudzis šo cilvēku prasīgums pret pārvaldi, varu, tai skaitā, protams, prasīgums pret pašvaldības darbu. Arvien biežāk izskan jautājums: „Par ko es maksāju nodokļus? Vai pārvaldes sniegtais devums ir līdzvērtīgs manam personiskajam devumam šīs dienas grūtību apstākļos?”

Šis process ir pilnīgi normāls. Mums būtu jāsatraucas tad, ja sabiedrība mūsdienu grūtībās kļūtu apātiska un neieinteresēta notiekošajā. Ja tā tieši un aktīvi nenorādītu uz mūsu novadā vēl neatrisinātām, samilzušām problēmām – piekto augstāko valstī siltumenerģijas piegādes tarifu, uz problēmām ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, ielu klājuma neatbilstību mūsdienu prasībām, uz veco nolietoto pirmās vidusskolas ēku, jā, arī uz vienu no augstākajiem bezdarba rādītājiem Pierīgā. Tie visi ir izaicinājumi, uz kuriem pašvaldībai ar savu darbu ir jāspēj atbildēt šim mūsdienu prasīgajam cilvēkam.

Lai nav tā, kā savā jaunajā dzeju krājuma „Nekā personīga” ievadā raksta mūsu novadnieks Knuts Skujenieks:

’’esmu sacījis daudz prātīgu vārdu

bet ko lai dara – tos neņem vērā’’

Šajā svētku reizē es aicinu mūsu novadu, mūsu draudzi turēties kopā - gan priekos, gan bēdās. Jāturas kopā neatkarīgi no tā, kādā valodā runā novada ļaudis, neatkarīgi no tā, ka vienam iet sliktāk un otram labāk. Šim novadam kopā ir jādara viss, lai pēc iespējas rastu mieru un pārticību savos novadniekos.

Novads – tā ir tikai viena Latvijas šūna, no kuras vielmaiņas pareizības ir atkarīga visa dzīvā organisma, visas Latvijas diagnoze! Lai Dievs svētī Latviju!