» SABIEDRĪBA » Salaspils novads » Iedzīvotāji » Goda salaspilieši » 2011.gads

» 2011.gads
» 2010. gads
» 2009.gads
» 2008.gads
» 2007.gads
» 2006.gads
» 2005.gads
» 2004.gads
» 2003.gads
» Par titula "Goda salaspilietis" piešķiršanu

Dr. hist. h.c. Lilita Vanaga vairāk kā trīsdesmit darba gadus veltījusi Daugavas muzejam un Salaspils novadam. Viņas darbs ir bijis saistīts lielākoties ar Salaspils novada vēstures liecību vākšanu un apkopošanu, galvenokārt, politikas, ekonomikas un kultūrvēstures jomās, kā arī ar ekspozīciju veidošanu par Salaspils novadu. Nozīmīgākās, vēsturnieces veidotās izstādes ir „1919.gada Brīvības cīņas. Latvija un Salaspils”, „1905.-1907.gads. Cilvēki un notikumi Salaspils novadā”, „Salaspils kaujai – 400. Salaspils XVII. gs.”, „Laukakmens Daugavas piekrastē”, „Salaspils un salaspilieši 1920.-1940. g.” un daudzas citas.

L. Vanagas pamatdarbs noris Latvijas Universitātes Etnogrāfisko materiālu krātuvē, kur viņa ieņem vadītājas amatu, strādā arī Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļā. Lilita Vanaga arī izstrādājusi Salaspils novada ekskursiju maršrutus, konsultējusi par dažādiem Salaspils vēstures jautājumiem Daugavas muzeja apmeklētājus, kultūras un izglītības iestāžu darbiniekus, skolniekus, studentus, sagatavojusi interesantas lekcijas u.c.

Vidusskolu Vanagas kundze pabeigusi Līvānos, vēsturnieces kvalifikāciju ieguvusi LVU Vēstures un filozofijas fakultātē, savukārt 1985. gadā zinātniskais grāds iegūts aspirantūrā Latvijas vēstures institūtā.

Gadu gaitā izstrādāta ne viena vien svarīga publikācija- gan avīzēs un žurnālos, gan bukletos, sava artava dota enciklopēdiju izdevumos. Salaspiliešiem unikāls ieguvums ir šogad izdotā vēsturnieces grāmata „Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija”. Šis izdevums ir unikāls ar to, ka pirmo reizi publicēts tik plašs un visaptverošs materiāls par Salaspili. Gandrīz 300 lappušu biezā grāmata ir nopietns, ar bagātīgām ilustrācijām papildināts novada vēstures pētījums. Vēsturnieces Lilitas Vanagas grāmata veidota pēc hronoloģiskā principa, aprakstot notikumus no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Šis ir 2011. gada nozīmīgākais veikums novadpētniecībā, kas sniedz informāciju par mūsu novada pagātni.

Skolotajās Monikas Vlasenko pedagoģiskā darba mūžs aizsācies 1956. gadā, bet Salaspils novadā skolotāja strādā kopš 1972.gada kā Stopiņu astoņgadīgās skolas direktore. 1980. gadā Monika Vlasenko sāka strādāt Salaspils 1. vidusskolā un bija arī Salaspils ciema izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece.

Monika Vlasenko ilgus gadus strādājusi par bioloģijas skolotāju, savulaik bijusi arī direktora vietniece mācību darbā. Vienmēr darbi veikti apzinīgi, precīzi, ar pienākuma apziņu.Uz skolotāju var droši paļauties gan kolēģi, gan skolēni. Var teikt, ka skolotāja Vlasenko ir maksimāliste un iedvesmas cilvēks, kurš spēj ilgstoši darboties, lai realizētu kādu interesantu ideju.

Skolotāja savā darbā vienmēr ir gājusi laikam līdzi, izmantojusi jaunākās mācību metodes, mācējusi ieinteresēt skolēnus. Daudz skolēnu ir veiksmīgi sagatavoti mācību olimpiādēm bioloģijā. Ienākot skolā modernajām tehnoloģijām, skolotāja r gatavojusi arī mācību materiālus interaktīvām, mūsdienīgām stundām. 2009. gadā Rīgas rajona metodisko darbu skatē tika godalgots viņas darbs „Datorprezentācija cilvēka anatomijā, fizioloģijā un higiēnā. Skolotājas Monikas Vlasenko bagātā pieredze ir atspoguļotas viņas uzrakstītajos 10metodiskajos darbos, kuri vienmēr ir guvuši augstāko novērtējumu Rīgas rajona metodisko darbu skatēs.

Skolotāja Monika veiksmīgi iesaistījusi skolēnus un skolotājus dažādos, ar mācību priekšmetu saistītos projektos. Viens no tiem - 2001. gadā Salaspils 1. vidusskola iesaistījās „Dzīvnieku draugu skolas” izsludinātajā projektā „Mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši”. Rezultāts - l. vieta valstī un balva gan skolotājai, gan skolēniem - brauciens uz Ungāriju.

Ir patiesa gandarījuma sajūta, ka līdzās ir skolotāji, kā mēdz teikt- misijas profesijas cilvēki, kuri ar sava darba sasniegumiem cildina gan darbavietas, gan savas pilsētas vārdu.

 

Anna Gulbe dzīvo Salaspilī kopš 1934. gada. Beigusi Salaspils 7 gadīgo pamatskolu, vēlāk- Rīgas finanšu tehnikumu. Pēc tehnikuma absolvēšanas nosūtīta darbā Elejas rajona Finanšu nodaļā. 1956. gadā atgriezās Salaspilī un strādāja Rīgas rajona Finanšu nodaļā, kuras pakļautībā bija Stopiņu un Salaspils ciema padomes. 1957. gadā tepat, Salaspilī, Anna Gulbe cieš avārijā. Pēc slimnīcas no jauna nākas mācīties staigāt. 1959. gada septembrī Gulbes kundze sāk strādāt Salaspils ciema padomes kara uzskaites galdā.

No 1961. gada uzsāka darbu Salaspils ciema padomē par priekšsēdētājas Brūveres sekretāri. Mainījās gan priekšsēdētāji, gan vietnieki, bet Anna Gulbeturpināja strādāt. Pēc darba domē A.Gulbe turpināja strādāt sabiedrības labā- bija garāžu kooperatīva „Atoms” grāmatvede- kasiere un Rīgas rajona tiesas piesēdētāja.

Paralēli tam visam viņa bija pirmās nodibinātās pensionāru kopas padomes locekle. Kājām ir izstaigāta Salaspils un tās lauku teritorija, apsekojot gan vientuļos pensionārus, gan invalīdus, jo šajā laikā šīs biedrības darbojas kopīgi. Salaspils pensionāru kopas padomē viņa darbojas vēl šobrīd.

Rīgas rajonā un Salaspilī ir pagājis viss Annas Gulbes raženais darba mūžs. Savā darbā viņa ir izpelnījusies daudz atzinības, ir ierakstīta Rīgas „Goda grāmatā”, saņemti goda raksti un daudzas pateicības.

Printēt