Šodienas konference notiek laikā, kad valstī un, līdz ar to, mūsu novadā izglītības sistēmā notiek būtiskas pārmaiņas.

Diemžēl, šobrīd šo pārmaiņu rezultātā mums ir jārunā par krasu atalgojuma samazinājumu pedagogiem, tādēļ manas šodienas uzrunas primārais mērķis ir ieviest skaidrību attiecībā uz Salaspils novada pedagogu atalgojumu, un tad, kad es to būšu izdarījis, lūdzu Jūsu atļauju pakavēties pie izglītības perspektīvām mūsu novadā - jā, pie izglītības pieejamības Salaspilī ne tikai šajā un nākamajā mācību gadā, bet arī vairākus gadus uz priekšu.

Šodien šeit ir pulcējušies pedagogi no visām mūsu izglītības iestādēm - vispārējās izglītības skolām, pirmsskolas iestādēm, arī divu mūsu profesionālās ievirzes skolu mācībspēki. Vēlos uzsvērt, ka, lai arī finansējuma avoti Jūsu darba apmaksai ir bijuši un turpmāk arī būs dažādi, tomēr Jūs visus apvieno viena kopīga iezīme - visu savu uzmanību, savas pūles, savas iemaņas Jūs veltāt mūsu Salaspils bērnu skološanai. Jūs visi esat vienots Salaspils pedagogu kolektīvs neatkarīgi no tā, kurā iestādē Jūs strādājat vai no kurienes tehniski tiek rasts finansējums algām. Tas jo īpaši ir redzams šajā izglītības sistēmas pārmaiņu laikā.

Nebija pagājusi nedēļa no dienas, kad sāku pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, kad no Izglītības ministrijas saņēmām vēstuli ar, būtībā, divām ziņām: pirmkārt, mērķdotācija vispārējās izglītības pedagogu atalgojumam tiek būtiski samazināta, un, otrkārt, katrai pašvaldībai pienākošās mērķdotācijas apmērs tiek aprēķināts pēc skolēnu skaita visās vispārējās izglītības pašvaldības iestādēs - tas ir daudz dzirdētais princips „Nauda seko skolēnam”.

Pašvaldības kompetencē nav risināt tik specifiskus jautājumu, kā, piemēram, kādam jābūt optimālajam skolēnu skaitam uz vienu pedagogu, vai arī - vai patreizējais pedagogu skaits Latvijā uz skolēnu skaitu ir optimāls. Šie jautājumi tiek noteikti valsts politikas līmenī un mums kā vietējai varai ir jāpieņem tie spēles noteikumi, kādi tiek izvirzīti.

Ir acīmredzami, ka valsts noteiktā mērķdotācijas aprēķina sistēma ir vērsta uz skolu un izglītības sistēmas optimizāciju, un, diemžēl, tas gandrīz vienmēr nozīmē nepatīkamus lēmumus. Arī Salaspils novada domei šāds lēmums bija jāpieņem - no 1. septembra darbu kā atsevišķa izglītības iestāde pārtrauc Salaspils sākumskola. Daļa tās audzēkņu jau šogad mācīsies 1.  vidusskolā, daļa (3. un 4. klase) jau kā 1. vidusskolas skolēni fiziski turpinās atrasties vecajās telpās. Tomēr jau no nākamā gada septembra bijušās Sākumskolas telpas tiks pilnībā izmantotas to sākotnējam mērķim - bērnudārzam.

Šodien nav nepieciešams vēlreiz izklāstīt šī lēmuma motīvus - tas jau ir vairākkārt darīts. Tos, kuri nepiekrīt šim lēmumam, es varu tikai aicināt mēģināt paraudzīties uz Salaspils izglītības iestāžu sistēmu no malas - īpaši jaunas finansējuma kārtības apstākļos:

Mums ir (bija) Sākumskola ar 80 audzēkņiem, atsevišķu administratīvo un pedagoģisko personālu. Sākumskola aizņēma telpas, kas sākotnēji bija paredzētas pirmsskolas izglītībai. Mums ir vidusskola, kuras kapacitāte ļauj palielināt sākumskolas skolnieku skaitu - tam ir gan vieta, telpa, gan pedagoģiskais sastāvs. Un mums ir aptuveni četri simti ģimeņu, kurām nav iespēju tikt pie vietas bērnudārzā. No Sākumskolas personāla un atsevišķu skolēnu vecākiem izskanējušie argumenti pret sākumskolas darbības pārtraukšanu ne mani, ne vairākumu manu kolēģu nepārliecināja. Tādēļ šis lēmums ir pieņemts un šobrīd būtībā jau izpildīts. 1. vidusskolā ir izveidota papildu 1. klase sākotnēji sākumskolā piereģistrētajiem bērniem. Ir sākts darbs, lai atjaunotajā pirmsskolas izglītības iestādē „Atvasīte” jau no novembra būtu 2 jaunas grupas (vieta 37 bērniem), bet no 2010. gada septembra vēl viena pirmsskolas izglītības grupa. Aicinu bijušo Sākumskolas, bet tagad PII„Atvasīte” vadību ar savu profesionālo darbu aktīvi sekmēt jaunās iestādes darba atjaunošanu pilnībā.

Šajā grūtajā laikā Jums ir tiesības gaidīt no sava novada ne tikai morālu atbalstu. Kā Pierīgas un nebūt ne tas nabadzīgākais novads mēs nevaram atļauties tik būtiskus pedagogu atalgojumu samazinājumus, kādus ar saviem lēmumiem noteikusi centrālā vara, tādēļ mūsu darbības plāns paredz noteikt piemaksas novadā strādājošajiem pedagogiem no pašvaldības budžeta. Tās, protams, nenodrošinās tādu atalgojuma līmeni, kāds pastāvēja līdz šim, tomēr tā ir adekvāta rīcība pašvaldības budžeta samazinājuma apstākļos. No visu mūsu kopējas naudas gada griezumā tas prasīs papildus aptuveni 200 000 latu. Ticiet man - tas šobrīd ir daudz!

Diemžēl, neesmu gatavs konkrēti runāta par profesionālās ievirzes skolu pedagogiem tā iemesla dēļ, ka esam pilnīgā neziņā par finansējumu šajā sadaļā 2010. gadam. Šeit jāsaka, ka no kultūras ministrijas saņemam tikai nekonkrētas vēstules ar pamudinājumu saglabāt mūzikas un mākslu skolas, bet bez jebkādas skaidrības par nākamā gada finansējumu. Nu, protams, mūzikas un mākslas skolai Salaspilī būs būt! Un mēs darīsim visu, lai šis pakalpojums salaspiliešiem būtu pieejams.

Un tagad vēlos ieskicēt turpmākās iespējas Salaspils novadā izglītības pieejamībā.

Sākšu ar pirmsskolu: Salaspils pirmsskolas izglītības iestādēs šobrīd ir 660 audzēkņi. Man ir patiess prieks, ka bērnudārzs „Jāņtārpiņš” pēc rekonstrukcijas saviem 126 bērniem jau septembrī varēs piepulcināt 5 jaunas grupas - 102 bērnus. Kā teicu, arī „Atvasītē” būs 2 jaunas grupas no novembra un no 2010.gada vēl viena grupa. Pirmsskolas izglītības iestādēs kopumā jau nākamajā gadā varēsim nodrošināt vietas aptuveni 800 audzēkņiem. Lai arī ar to nespēsim nodrošināt pilnībā vietas bērnudārzos visām tām mūsu novada ģimenēm, kurām tas ir nepieciešams, tomēr pietuvosimies šīs problēmas atrisinājumam. Un, ja vēl ņem vērā demogrāfiskās situācijas stabilizēšanos, tad, iespējams, pirmsskolas pakalpojumu varēsim nodrošināt uz jau esošo 6 pirmsskolas iestāžu bāzes.

Vispārējo vidējo izglītību Salaspils novadā raksturo sausa statistika - Salaspils novadā (1. un 2. vidusskolā kopā) mācās 1500 skolēni. Ārpus novada mācās šobrīd 859 skolēni. Gandrīz 40% no Salaspils novada bērniem skolas vecumā mācās ne Salaspils novada izglītības iestādēs. Tam ir daudz objektīvu iemeslu - Rīgas iespēju tuvums (Rīgā mācās 750 mūsu bērnu), ērta sabiedriskā transporta sistēma, vecāku darba vieta Rīgā u.c..

Tomēr, ja mēs raugāmies no pašvaldības budžeta viedokļa, tad par katru mūsu bērnu, kas skolojas ārpus mūsu novada, ir jāmaksā nauda citām pašvaldībām, un šobrīd šo maksājumu apjomi ir būtiski palielinājušies, ja salīdzinām kaut vai ar iepriekšējo gadu. Varu minēt tikai vienu aptuvenu skaitli - nākamajā gadā savstarpējos norēķinos par skolniekiem mēs visi citām pašvaldībām maksāsim aptuveni 300 000 latus. Mēs varam šausmināties par šo summu, bet tajā pat laikā man kā pašvaldības vadītājam ir jāatzīst, ka mūsu divu vidusskolu iespējas tuvojas maksimumam, proti, ja šie 800 bērni šodien vēlētos pāriet uz sava dzimtā novada skolām, mēs viņus nemaz nebūtu spējīgi uzņemt.

Tādēļ, godātie skolotāji, lai arī šobrīd krīzes apstākļos tas izklausās nevietā, vēlos vēlreiz aktualizēt jautājumu par novada 3. vidusskolas būvniecības nepieciešamību. Protams, tas nebūs iespējams tuvākā gada, divu laikā, tomēr uzskatu par nepieciešamu tieši šajā „klusuma” periodā veikt priekšdarbus šī projekta realizācijai. Un tad, kad ekonomika parādīs dzīvības pazīmes, un tā būs, mēs būsim gatavi startam.

Mēs nevaram pārmest Salaspils ģimenēm izvēli savu bērnu vest skoloties uz Rīgu. Ir jāuzdod sev jautājums - ko mēs piedāvājam vispārējās izglītības jomā šādai ģimenei - divas savu laiku lielā mērā nokalpojušas skolu ēkas? Un, lai arī mēs varam runāt par izglītības kvalitāti, tomēr nekad nepārliecināsim tikai ar labu pedagogu darbu. Šajos laikos ir būtiska nozīme skolas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumam, un mums jādara viss, lai to piedāvātu. To milzu naudu, ko maksājam citiem, labāk maksāsim par savu jauno skolu.

1. septembris Jums tomēr ir liela svētku diena. Es vēlu Jums visiem šajā nebūt ne labākajā laikā palikt savas profesijas patriotiem. Jūs saņemiet savās rokās pašu dārgāko, kas mums ir - mūsu bērnus. Lai viņu mirdzošās acis dos Jums spēku izturēt līdz labākiem laikiem!